Šīs ir ģimenes, kuras, pateicoties Jūsu atbalstam saņēma vērtīgās un  īpašās dāvanas:

Pie Dainuvītes Braivo braucām ar satraukumu sirdī, jo viņa bija pati pirmā dāvanu saņēmēja mūsu sarakstā. Viņas vecā veļas mašīna bija nesen salūzusi un jaunā bija īsts Ziemassvētku pārsteigums, kā brīnums no debesīm, kas bija sarūpēta ar jūsu palīdzību.
Attēlā Dainuvītes Braivo dēli ar jauno veļas mašīnu.

Sarmītes Žuravļovas ģimene

Kad Sarmīte Žuravļova, 9 bērnu mamma no Jaunpiebalgas, atskrēja svētdienas dienā no darba fermā, lai mūs tikai satiktu, un ieraudzīja ledusskapi 2 m augstumā, viņai acīs bija asaras un viņa teica: „Man vēl NEKAD neviens neko nav dāvinājis! Visu paši kaut kā vienmēr. Milzīgs Jums paldies! Tad, kad mums iet pavisam grūti, tāpat nenolaižu rokas un esmu gatava darīt jebkuru darbu, ka tik samaksātu. Bet nemaksā... izmanto lauku cilvēku bezizeju un nemaksā lielākas algas. Domāju, aizbraukšu strādāt ārzemēs, bet kurš pieskatīs bērnus? Pie sevis klusu tad lūdzu Dieviņ, Dieviņ, palīdzi...Nu un tagad Jūs ar šo ledusskapi atbraucāt! Brīnumaini.” Viņas un vīra darba stundas fermā katru dienu sākas divos naktī un turpinās līdz septiņiem no rīta, tad atkal no diviem dienā līdz septiņiem vakarā viņi abi iet strādāt, lai pietiktu maizītei.

Biruta Stepiņa

Tikšanās ar Birutu Stepiņu, kura 2007.gada nogalē ieguva balvu “Latvijas Lepnums”, bija kā varens piedzīvojums, kurš lika aizdomāties par savu dzīvi „no kapa malas” skatījuma. Birutai nav lietas, kas viņu atturētu rīkoties, ja Dievs un sirds viņu aicina. Un patiesi, mazais, vājredzīgais Ivo, ar garīga rakstura problēmām, kuru Biruta paņēma audzināšanā, un, kuru tur satikām, jau pa šo laiku ir kļuvis tik komunikabls un atjautīgs, ka digitālo kameru viņš „atkoda” ātri vien un spēlēja ar to pirkstiņspēles. Ar Birutu Stepiņu kļuvām ātri vien par draudzenēm un apsolījām, ka atbrauksim ar savām ģimenēm. Biruta bija patiesi priecīga par visu šajā dzīvē, arī par pāris saņemtajām kartiņām no pilnīgi svešiem cilvēkiem pēc Latvijas Lepnuma apbalvošanas, kuras visas viņa izrādīja. Aizbraucām no Birutas ar starojošu, pacilājošu sajūtu, un šķita, ka vairāk saņēmām nekā atstājām, jo pateicoties šādiem cilvēkiem vēl pasaule nav pārvērtusies naudas biržā! Biruta padalījās arī kādā sapnī, ka viņa varētu paņemt audzināšanā vēl vienu puisīti, invalīdu bez kājiņām, kurlmēmu, jo viņa ir apguvusi sazināšanās zīmju valodu, taču 2 istabu dzīvoklī ir stipri jau par šauru, bet mājā, kura pieder viņai, taču kurā nav apkures, remonts utt. tur varētu visi sadzīvot. Nevarot aiziet gulēt bez asarām un smagas sirds, nedomājot par šo puisīti, kas atrodas kurlmēmo centrā... Apkures katlam vajagot aptuveni 800 latus.

Oksana Dinaburga

Oksanas Dinaburgas stāsts mūs ļoti satrauca un, to izlasot, patiešām ļoti sāpēja sirds. Izmisums mijās ar kautrību, kas liecināja, ka viņa nav pieradusi saņemt palīdzību no citiem un par visu rūpējas pati. Viņa mūs ļoti gaidīja. Mazais dēliņš bija tik smaidīgs, kā mazs eņģelītis, un nekādi nebija saprotams, kā šajā pavisam nomaļajā, pamestajā vietā, kur tik grūti atrast darbu un kādu civilizācijas attīstības pazīmi, varēja būt tik attīstīts, pieklājīgs un sirsnīgs bērns. Jā, Oksana izskatās laba mamma, jo mazais piekļāvās pie mammas kājas un sirsnīgi to saķēris jūtās drošībā un siltumā, neskatoties uz drēgnumu dzīvoklī padomju laikā celtajā bloka mājā, kur apkure tā arī nekad netika ievilkta.

Natālija Samsonova

Pēc mūsu ierašanās pie Natālijas Samsonovas, viņa rakstīja pateicības vēstulē par viņai dāvāto veļas mašīnu: "takaja moderņenkaja, takoje čudo! Mi pol dnja na nejo smotreli...“(tāda moderna, tāds brīnums! Mēs pusi dienas uz to skatījāmies..”)

Gunitas Balabkas ģimene

Gunita Balabka - maza, trausla sieviete, kurai dzīvē galvenais ir viņas bērni. Ieraugot ledusskapi, viņas acīs sariesās pateicības asaras. „Paldies jums! Paldies jums visiem!” – viņa nemitējās atkārtot. Jautātā kā viņi iztiek, tikai atteica: „Iztiekam, bet, visgrūtākais ir sagādāt bērniem skolas grāmatas. Tās ir tik dārgas...”

Garšenku ģimene

Lilijas un Vladimira Garšneku ģimenē 2007.gada 2. novembra naktī Ludzas rajona Malnavas pagastā  notika liela traģēdija - nodega viņu mājas ar visu esošo sadzīvi. Garšneku ģimenē aug 5 bērni, no tiem 3 ir audžubērni. No mājas pāri palika tikai krāsmatas. Šobrīd ģimene ar bērniem dzīvo trīs istabu dzīvoklī Malnavas centrā. Garšenku ģimene no sirds pasakās par saņemto dāvanu - veļas mašīnu, kā arī saka paldies ikvienam, kurš palīdzējis viņu mājas atjaunošanā! Lasī vairāk.

Gursku ģimene

Gursku ģimenē abi vecāki strādā, bet līdzīgi kā Žuravļovu ģimenē, samaksa ir tik niecīga, ka labi, ja ēšanai vien sanāk. Daudz palīdz pieaugušie bērni Rīgā. Gursku ģimene saka lielu paldies un ir patiesi priecīgi par šo Ziemassvētku dāvanu!

Signe Hartmane

Signe Hartmane nevarēja īsti atrast vārdus, kā pateikties, visu laiku teica: „Paldies, paldies, paldies Jums par visu, ko esat mums sarūpējuši!!!” Viņa audzina bērnus viena, strādā pansionātā “Veģi”. Tā kā viņa pati ir uzaugusi pie audћumammas, tad jātiek galā pašai, strādā jebkādu darbu, lai tikai bērni pabaroti un veseli.

Liepājas Karosta

Dienas centru Karostā regulāri apmeklē 30 bērni, kuri atnāk netīri un izbadējušies. Ar jūsu palīdzību centra darbinieki tagad varēs izmazgāt nosmērētās, apvalkātās drēbes un uzglabāt ledusskapī pārtiku, lai pabarotu izsalkušos. Tas notiks tiklīdz ar atsaucīgu cilvēku palīdzību tiks izbūvēta centra virtuve.

Sirnsīgi  pateicamies ikvienam,  kurš piedalījās  labdarības akcijā “Iepriecini sirdi”!